ceturtdiena, 2008. gada 16. oktobris

Krievvalodīgie un ne tikai...

Nav ko čīkstēt "krievi slikti, krievi slikti". Nav krievi slikti - tie kas dzīvo savā etniskajā dzimtenē un nebāž degunu citu darīšanās. Bet pie mums jau nav krievu - mums ir kaut kādi krievvalodīgie siseņi bez savas tēvu zemes, kam par visu ir pretenzijas un kurus visu laiku "uščemļajet". Nu ja kaut kas nepatīk - davai - čemodan, vokzal, rossija - un atpakaļ uz savu plašo, bet nē - Latvijā laikam pat cietumā ir labāk. Nevienam nav problēmu - dzīvo strādā un nedirsies, bet ja gribās dzīvot uz cita ādas un vēl pravas kačāt, tad sorry - kā sauc tā atsaucas.
Par tām krievenēm veikalos – lieta tāda, ka tie krievvalodīgie jau smagi strādāt neies un līdīs kā utis kur darbs siltumā un zem jumta un plēsīsies kā žurkas par vietu kur vairāk maksā. Viņiem nav jēdziena - "darbs savai tautai" vai "darbs savai zemei" - viņiem tādas nav - tur ir indivīdi, kam personiskās materiālās ambīcijas ir augstāk par visu - viņam vajag zelta ķēdi ap kaklu, G klases mersi, dāču Jūrmalā un uz kopējo labumu nospļauties. Primitīvākam līmenim prasības ir piezemētākas, bet princips – parazitēt uz reāli strādājošajiem – paliek. Un tādus pa kluso visādi atbalsta lielā un draudzīgā valsts austrumos, jo viņai šeit ir savas intereses, vienā vārdā sauktas par tranzītu jeb vienkāršāk – izeju uz jūru. Un pamatnācijas bezizmēra apjāšanai viss šitais haoss tiek mākslīgi uzturēts un kurināts no abām pusēm, jo arī latviski runājošajiem arī vajag visādas mantiņas, ar ko izrādīties līdzīgi domājošo priekšā un dēļ šitām mantiņām viņš ir gatavs nodot gan savu tautu, gan savu godu. Un tam visam ir pamatā aplama vērtību sistēma - nauda, nauda, nauda. Nu bet kur tu, idiņ, savu naudu bāzīsi kad aiz saspringtas konkurences tev galvā audzējs ieperināsies un dzīvot atliks vien pāris mēneši? Var par naudu nopirkt tūkstots palaistuves, bet ne cilvēciskas īpašības, kuru dēļ tevi mīlēs, būs klāt, kad tev klāsies grūti un kuru dēļ tevi pieminēs vēl gadiem ilgi pēc tam jau kad būsi pagalam. Bet klejojošajām krievvalodīgo grupām to grūti saprast - viņi triecas pēc privilēģijām, komforta, atzinīgiem elsieniem par viņu materiālo stāvokli - viens slānis to dara augstākā līmenī, cits - primitīvā, atņemot telefonus, piemēram, - bet visi viņi ir novērsušies no līdzcilvēkiem un kalpo nevis savai tautai un valstij, bet noteiktai, šaurai cilvēku grupai, kuru viņi sauc par ģimeni un tuvākajiem draugiem, pie kam uzskata, ka tas ir normāli - radīt ciešanas citiem, lai vairotu savu un "savējo" labklājību. Un tādi paši krāni ir arī letiņu vidū - nu lūdzu - lielākie valsts iztirgotāji ar Šķēles "kungu" priekšgalā, lielākie parazīti ar Kārli Miķelsonu un resno Jāni Dāvi.
Viens no lielākajiem tautas nodzirdītājiem Viktors Gavrilovs uz tautas posta naudas tagad ar platiem smaidiem taisa lielo zinātnes un mākslas mecenātismu. Šos piemērus var saukt tūkstošiem - jā tieši tūkstošiem, jo Latvijas miljonāru saraksts jau ir krietni pārsniedzis šo robežu - un nepārmetiet man kaut kādu prastu latvieša skaudību vēršoties pret šiem cilvēkiem - jo viņu vidū retais ir godīgs uzņēmējs, kas savu naudu ir nopelnījis grūtā darbā, bet tieši viņi ir tie, kas traucē valstij un ikviena jūsu personīgajai dzīvei līdz ar to kāpt uz augšu - un šo nodarījumu nevar salīdzināt pat ar visu Latvijas skūtpauraino urļiku izdarīto likumpārkāpumu smagumu kopā ņemot. Vienīgi šie te pēdējie ir veiglāk pamanāmi un jūs ar tādiem vairāk saskaraties, bet tā problēmas būtība jau nav tajos cilvēkos, bet uzvedības modelī, kuru viņiem ieliek t.s. krievvalodīgā "ģimene", kurā vecāki no bērniem "atpērkas" ar naudu un mantām; to uzvedības modeli ieliek valsts, kura propogandē konkurenci, karjeru un personīgās labklājības kultu, to daram mēs paši, uzceļot robežas starp "sevi" un "viņiem" un es varu tā turpināt ar simtiem piemēru.
Problēmas būtība nav tajos cilvēkos, pret kuriem jūs aktīvi tagad nostājaties vai citi - atbalstat. Problēmas būtība ir naudā - papīrītī, kas mazattīstītam cilvēkam ir "šortkuts" uz labklājību un līdz ar ko milzīgs kārdinājums uz noziegumu. Un sistēmā - kas naudas vērtību un naudiskās attiecības ir pacēlusi bezmaz pāri visam. Tā ka, runājot par urlām, tos cilvēkus var raksturot vienā vārdā – PĒRKAMI. Kurš par lielāku, kurš par mazāku naudiņu, bet katrs urla raksturojas ar vienaldzību pret līdzcilvēkiem un egocentrisku agresiju pret citiem sava labuma gūšanā. Tāpēc paraugieties arī uz urlām, kas izauguši no sava primitīvā gop-stop līmeņa un rosās citās sfērās – uzņēmējdarbībā, banku sektoros, utjpr. Un tādi ir abās valodās runājoši – gan krievu, gan latviešu. Tā ka, ja gribat cīnīties pret urlātismu kā tādu, nevis vērsties tikai pret mazu (tri paloski) daļu, tad ņemiet dalību visās protesta akcijās, ko rīko VL!, klubs 415 un viņiem līdzīgie, jo šīs organizācijas principā ir vienīgais spēks, kas lielākā vai mazākā mērā cīnas par „ne-urlas” ideju. Un malā stāvot nekas nemainīsies.

Takaja, vot, struktura momenta..

Valters Zelčs (vaučers), 7. okt 10:04

trešdiena, 2008. gada 1. oktobris

Vai tas būtu prasīts par daudz?...


Man nepieciešams tik vien kā:
uzrīkot spilvenkaujas , čiept zemenes kaimiņdārzā un lavīties uz tālo zirņu lauku, un mīlēties siena zārdā, doties fotoklejojumos un riteņpārgājienos, kailiem peldēties ezerā, gulēt uz spilveniem kamīna priekšā sveču ieskautā gaismā, pļāpājot par svarīgo un nebūtisko, laiskoties šūpuļtīklā un skaitīt mākoņu aitiņas, spēlēt badmintonu un riču raču, bradāt pa peļķēm un dejot vasaras lietū, iet gan uz boulinga, gan deju zāli, klausīties roku, popu vai operu, kādai pieglausties jūrmalas smiltīs un ezermalā odus klapēt, vērot saulrietus un dzert šampanieti vai martini, ziemā braukt ar snovbordu un vasarā paskeitot, kādai aizmigt blakus pēc neprātīga sexa, klausoties viņas sirds pukstos, bet rītā mosties no kafijas smaržas...

svētdiena, 2008. gada 21. septembris

Brunete



Ērgļa skatiens un nesalaužama stāja. Viņa nāk man pretī un es nezinu, kur likties. Te jādod ceļš. Pavisam nopietni, es nodomāju. Iztaisnoju muguru, atvelku pecus. Nopētu strādniekus pāri ielai, tādus vecus. Viņi arī skatās. Kā jau mēs visi. Meitene ideāls, neaptverams vizuālais potenciāls. Viņa iet un aiz sevis uzlabo dienu, vīriešu omu, iznīcina jebkuru negatīvu domu. Mati biezi, pāri pleciem augoši meži. Kakao brūni, mutē parādās siltas šokolādes garša, bet degunā valda vāja viņas ķermeņa smarža. Nekas īpašs, nepārspīlējot, viņa zina, kā pareizi smaržas jālieto. Acis slēpjas aiz mazām brillītēm, gaumīgām un drošām. Baltie rāmji ievijas matos, bet dzidrie stikli sargā bezgalīgās acis. Tik dziļš ir viņas skatiens, tik viltīgs, tik hipnotizējošs. Skatīties, nezinu, neesmu drošs, pārāk daudz ko vēl redzēt jāuzspēj. Pārāk īss laiks tam ir dots. Sejas mīmika pārliecinoša, dominējoša. Viņa zina,ko dara, apjauš kāda ir tā dabas dotā vara. Nekas nav no svara. Plūstoša kustība ar rokām gredzenotām. Trūkst tik viena. Nav vēl pieākusi zeltneša diena. Tas noteikti zemapziņā priecē. Rokas ir garas, atsegtas. Tādas ne pārāk spēcīgas. Tieši tā, kā meitenei pienākas. Lietišķā krekla mākslinieciskais pārpalikums, šur tur kāds plikums. Jo rokas aug no ķermeņa un tas nemaz neļaus par sevi aizmirst. Uz krekla ir veste, augšējās pogas vaļā, ļaujot kaklarotai sevi pasniegt. Maziņš akmentiņš skorpiona galvā. Izrādās rudens brīnums. Novembra krītošā zvaigzne! Skorpions pa nelielām krūtīm pastaigājas, par laimi tās nav nedz iespiestas, nedz rēgojas. Meitene vēlreiz apliecina, ka zina, ko dara. Tomēr reti kurš to pamana. Pasaule vēl ir pārāk primitīva, pat stīva. Te nu netīšām viņa izmet pāris trumpjus. Pasniedzas pie lielā plaukta, nostājas uz pašiem pirkstu galiem, parādot, kur īstais spēks slēpjas. Zālē pavadītās sūrās stundas rāda savu klasi, slaidās, garās kājas ir atradušas labas mājas. Te par viņām tiešām rūpējas, lai gan pieņemu, ka tur nelielā badā.. Skaistums prasa upurus. Tā jau ir pavisam veca ziņa. Kā es nonācu viņas darba vietā nav ne jausmas, bet manās acīs vēl ir viņas niecīgās kupītes. Nelielas, karaliskas jahtas ar neuzkrītošiem spīgulīšiem, protams, bez banāli augstajiem papēžiem. Viņas augums jau ir dabas radīts brīnums. Ir jāzina tā robežas... Es ievilku elpu, paskatījos laiku. Aiz loga no saules ne miņas, bet man ir pienākušas ziņas. Tās skan no mutes, viņas..