IQ test

Izpildīju IQ testu un izrādās, ka neesmu nemaz tik stulbs! :))


Free-IQTest.net - Free IQ Tests

Latviešu tauta - korupcijas upuris

Zatlers aicināja Saeimas deputātus strādāt arī vasarā un pieņemt nepieciešamos lēmumus, pat, ja liksies, ka tie "kaitēs politiskajai karjerai", jo tieši deputātiem jāpieņem šie lēmumi. "Mēs zinājām jau janvārī, ka ir jāsamazina budžets par 500 miljoniem, bet skaidri tas tika pateikts tikai pēc vēlēšanām, un tas nedrīkst atkārtoties," pauda prezidents.

Pay to click, kurš strādā? Pārbaudi šo!

Spied uz reklāmas un pelni.

$0.01 par reklāmu.

Minimālā mēnešalga! Nabadzības minimums vai pārpilnības rags?

Tas nav noslēpums, ka Latvijas oficiālā minimālā mēnešalga ir 160Ls. Lieliski! Tāda naudas kaudze, ka pat nezin kur likties no prieka, taču cik ilgam laikam?
Pieņemot, ka tieši 160Ls Tu arī saņem uz rokas, vidēji sanāk 40Ls nedēļā? Maz? Daudz? Kā nu kuram! Viedokļi par šo apmēru kā vienmēr dalīsies!

Tātad mans subjektīvais skatījums uz šo situāciju:
1) Pie nosacījuma, ka Tev ir kur dzīvot, Tavus komunālos rēķinu un tel. un visus pārējos rēķinus apmaksā kāds cits, ka drēbes Tu praktiski nepērc, ka neej izklaidēties un nav nekādu blakus tēriņu, darbs ir blakus mājām, vai transporta (auto vai sabiedriskais)izmaksas sedz kāds cits, tad 40Ls nedēlā tiek atveltīts tikai pārtikai arī pie nosacījuma, ja Tu gatavo ēst mājās un iepērcies "Super Getto" vai "Mahimā". Rezultātā par 40Ls nedēļā var diezgan labi izdzīvot.
2) Pie nosacījuma, ja Tev ir kur dzīvot, taču rēķini jāmaksā pašam, gan komunālie maksājumi gan visi pārējie, kā arī gribi arī kaut reizi pusgadā kādu apģērba gabalu nomainīt, maksā par sabiedrisko transportu, neņem uz darbu līdzi maizītes, bet gan ēd pieticīgas pusdienas kādā restorānā, pie tam ir akūta nepieciešamība nedēļas nogalē arī pieticīgi izklaidēties, tad reku šeku šie 160Ls jau arī ir salasījušies un rezultātā sanāk, ka uzņem pārtiku vienreiz dienā, t.i. pusdienlaikā. Un kāds vēl uztraucas par sliktiem ēšanas ieradumiem vai raizējas, ka dzimstība Latvijā ir pazeminājusies un turpina kristies.
3) Ja gribi īrēt dzīvokli, tad par minimālo Tu pie tāda netiksi, taču, ja tomēr paveiksies, tad tā vien pietiks naudiņas, lai samaksātu komunālos maksājumus un pat tad, ja vēl par brīnumu paliks kāda kapeiciņa pāri, varēsi tikt arī pie maizes klaipa reizi nedēļā vai reizi trijās dienās! :D

Ironiski, taču, katru kurš spēj izdzīvot ar šādu naudas daudzumu, nekavējoties ir jāpiesaka par "Latvijas lepnumu". :D

Quid vesper ferat, incertum est*

Mans subjektīvais viedoklis - Latvijai draud bankrots!

Pēc oficiālajiem datiem - Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2009.gada februāra beigās bija 9,5% tātad bezdarbs ir vismaz 15%, jo šie dati kā mēs visi zinam, ir nepareizi un faktiskā situācija ir drūmāka. Iespējams šie dati, lai nesētu paniku ir sagrozīti!

Pašreizējā sitācija ss.lv
Meklēju darbu - 11870
Vajadzīgi - 1150
Tātad, pēc šiem datiem, bezdarbs ir kādi 95% ???

Īsumā ņemot, papētot sludinājumus, darbu aktīvi meklē arī nepilngadīgie un skolnieki (un arī abī reizē)!
Jēziņ, pie šīs ekonomiskās sitācijas arī viņi cer uz kādu darbu, kad darba tirgus ir pārblīvēts ar kvalificētiem strādniekiem? Iespējams, jo tādus jaunos skolnieciņus var viegli "apčakarēt", aizbildinoties ar triju mēnešu pārbaudes laiku!

Taču, man uzdzen dusmas, kas to vien dara kā īd un žēlojas, ka nu ir "auzas" un ir pilnīgā di***, jo nu vairs viņi nedzīvos tikpat jauki un forši kā tas bija agrāk! Nu viņiem atņem viņu "krutos bumerus", dzīvokli Vecrīgā un pie tam vēl liek piemaksāt, jo tirgus vērtība neatbilst atlikušajam kredīta maksājumam! Paši vainīgi!
Taču, vēl joprojām ir tādi indivīdi (kādu nav mazums), kuri ikdienā tur degunu gaisā, joprojām brauc ar Porsche, taču kādā klusā dienā nemanīti ieskrien bankā un raud, ka viņi nespēj samaksāt līzingu par savu braucamo vai hipotekāro kredītu! Aunu bars!
Nožēlojama tuvredzība, kas pāris gadus iepriekš, kad Latvijas ekonomika devās augšup ar "gāzi grīdā", pie ienākumiem teiksim 10'000Ls tika ņemti vispasaules labumi ar ikmēneša atmaksu 9'000Ls! Un vai nav stulbi? Vai tik tiešām visiem bija pārliecība, ka tāda nauda būs vienmēr un dzīvoklis Rīgas centrā nebūs lētāks par 100'000 eiro!

Pēdējo pāris gadu laikā parastam melnstrādniekam celtniecībā maksāja vairāk kā bankas ierēdnim, kur protams arī salīda visādi slaisti un dīkdieņi, kā arī savāca kredītus un domāja, ka nu gan ir forši un tā bšu vienmēr! Nu protams, centās un, pļurkt, apdirsās!

Uijj, un kā mūsu valstsvīri paspēja sazagties šo pāris gadu laikā! Vājprāts, manuprāt no Dienvidu tilta naudas vien Pierīgā vēl kāds jauns privātmāju ciemats uzcelsies!
Un kāda smirdīga mārrutka dēļ mums ir nepieciešama tikpat smirdīga bibliotēka, kuru tāpat neviens neapmeklēs, vaia arī apmeklēs uz pirstiem skaitāmi cilvēki!
"Nahuj" vajadzīga kaut kāds nesmuks melns klucis uz AB dambja, kuru zinātāji sauc par jauno koncertzāli? Gribētu gan zināt kā gan šis projekts varētu uzlabot visas valsts ekonomisko situāciju! Uz brīdi, celtniekiem, protams, būs darbs, taču kādas izmaksas un visādi ministri atkal spēs sagrāt lielu "kāpostu"!
Un kādēļ gan attīstības politika ir vērsta gandrīz vai tikai uz Rīgu? Vai tā ir visa Latvija? Vai tiešām ārpus Rīgas dzīvojošie nav latvieši un par viņu attīstību domāt nemaz nevajag!
Īsumā, mūsu valsti vada idioti, kuri ir auguši padomju savienībā, kurā vispārējais priekštats bija izveidojies, ka kopīpašums ir nevienam nepiederoša manta un katrs var ņemts tik, cik vien viņš var paņemt, pamatojot, ka tas ir nepieicešams darba vajadzībām!

Mans viedoklis:
Valdībā jābūt izteiktiem līderiem, kuri tiešām grib un zpēj rūpēties par Latviju, un kuri nav auguši PSRS, taču, tam ir nepieciešams laiks!
Ieviest progresīvo nodokli - Jebkurai firmai, kura veic savu darbību Rīgā, likt maksāt lielu nodokli un samazināt to, attiecīgi no attāluma uz Latvijas perifēriju!

Ai... Varētu gudri "dirst" vēl un vēl, taču kas no tā mainīsies? Interesanti, nez kā šī neparedzētā dzīves peripētija beigsies!

Vismaz tas man netraucē laiku pa laikam iemalkot kādu alu



*Quid vesper ferat, incertum est. - Nav zināms, ko vakars nesīs (Latīņu val.)

Pieprasījums pēc sievietes x100 = Pieprasījums pēc vīrieša

Šis raksts piedāvās redzējumu par vienu no lielākajām mistērijām ikviena mirstīgā vīrieša dzīvē - kā panākt kaut cik pieņamemu ieinteresētību no sieviešu puses par vīrieti. Lai vīrietim vairs nav jākrāmējas ar nebeidzamiem uzmanības apliecinājumiem un citiem sviestiem, no kā var pamatīgi nogurt pirms ir redzami kaut kādi reāli augļi no tā visa. Ieskats par to, ka ikvienam normālam vīrietim pieder normāla ieinteresētība no sieviešu puses, nav balstīts ne uz kādu realitāti un nav debatējams, tas var būt tikai par ieroci to rokās, kas grib paņirgāties par cilvēkiem, kuri domā reālās kategorijās.

Šis raksts arī piedāvās atbildi tām sievietēm, kuras ir patiesā izbrīnā par to, kāpēc tik daudzi vīrieši uzskata, ka „viņas visas ir pērkamas. Jautājums ir tikai par cenu.”

Patiesībā atbildes uz šiem pārdomu vērtajiem jautājumiem ir pavisam vienkāršas. Taču, lai tās saprastu, ir jābūt skaidrībai vismaz par divām lietām, kuras sākumā var likties nesaistītas ar sievietēm nekādi, bet patiesībā tās ir ļoti saistītas: pirmkārt – ja dabā atrodas kāda būtne vai priekšmets, kuram nav iespējams piekļūt ar zinātnē atzītām vai vēl tikai nākotnē atzīstamām (atklājamām) metodēm, tad šī priekšmeta eksistence ir apšaubāma. Otrkārt – ja tu ieej veikalā, tad preces maksā naudu, un nekas lētāk nemaksā tikai tāpēc vien, ka tu tās ļoti gribi. Pat ja tu mirsti badā, pārdevēju tas neinteresē, pārdevēju interesē tas, vai tu esi gatavs norēķināties par to, ko gribi pirkt, vai nē.

Mēs visi zinām, ka sabiedrībā ir daudz skaistu sieviešu un ja mums ir kaut cik pazīstama kaut vai viena šāda sieviete, tad mums ir jābūt tam zināmam, cik ļoti viņām pievērš uzmanību vīrieši. Gan ar oriģinālu, gan muļķīgu pieeju, ar interesantiem vai garlaicīgiem piedāvājumiem, tas nav svarīgi. Šim brīdim pietiek tikai konstatēt acīmredzamo – ka skaistām sievietēm pievērš uzmanību daudz vīriešu. Ir jābūt aklam, lai to neredzētu. Šis fakts jārauga tādā kontekstā, ka ir diezgan acīmredzami, ka sieviešu un vīriešu proporcija sabiedrībā ir vismaz 1:1, drīzāk vairāk ir sieviešu, nekā vīriešu. Kādēļ ir vērts uzdot jautājumu – Ja vīriešu un sieviešu skaits ir apmēram vienāds, tad kā tas nāk, ka kāda viena sieviete saņem daudz (un es domāju – pa īstam daudz) vairāk, kā vienu piedāvājumu vai uzmanības apliecinājumu pret tiem piedāvājumiem, ko ir izteikusi viņa pati? Par ko tas liecina, ja uz katru komplimentu, ko viņa ir izteikusi kādam vīrietim, viņa pa to laiku pretim jau ir saņēmusi desmit (vai simts)? (simts un daudzi simti ir reāls cipars). Tur nav jābūt ģēnijam, lai redzētu, par ko tas liecina. Tas liecina par to, ka pieprasījums pēc sievietes no vīriešu puses ir augstāks, nekā sieviešu pieprasījums pēc vīriešiem. Bet ja jau sieviešu pēc skaita ir pat vairāk, nekā vīriešu, tad kā tas nāk, kā tas ir iespējams ka sievietes ir vairāk pieprasītas, nevis pieprasījums ir apmēram līdzsvarā? Tas taču ir pretrunā ar to, kā tam vajadzētu būt, vai ne?
Varbūt, ka pie šīs situācijas ir vainojami ideālais vīrietis un ideālā sieviete, kurus pat visas ilūzijas par dzīvi aizmirsušie kaut kur dziļi sevī tomēr nebeidz vēlēties satikt. Atšķirība starp ideālo vīrieti un ideālo sievieti ir tāda, ka ideālais vīrietis vienkārši neeksistē, bet ideālā sieviete ir radījusi aplamu priekšstatu par savu eksistenci. Ideālais vīrietis neeksistē tāpēc, ka neviens tādu (izņemot seklus donžuānus, kurus pat skolniece var atkost) netēlo, bet ideālā sieviete ir radījusi aplamu priekšstatu par savu eksistenci, jo ja sieviete izskatās ideāli, tad potenciāli viņai piemīt viss, kas vien varētu būt vajadzīgs ideālajai sievietei. Vīriešu prāt, ja sieviete izskatās ideāli, tad gan jau kaut dažas no viņām arī ir ar visām pārējām īpašībām, kuras vajadzīgas. Šis pieņēmums var likties loģisks un iespējams, taču ir pretrunā ar nepielūdzamo likumu „jo skaistāka ir sieviete, jo (maigi izsakoties) neskaidrāks viņai priekšstats par realitāti.” Kādēļ reālajā dzīvē ideālā sieviete neeksistē, tikai ārējās (izskata) atbilstības ar ideālo dēļ, daudziem rodas ilūzija par ideālās sievietes eksistenci.
Mēs varam redzēt to, ka pieprasījums pēc sievietēm ir augstāks nekā pēc vīriešiem visur – sākot no ielām, beidzot ar guļamistabām un šī acīmredzamā patiesība nav jāpierāda un tā nav debatējama tāpat kā nav debatējams tas, vai zeme ir lodveida.
Sieviešu, pēc kurām ir pieprasījums, priviliģēto stāvokli sabiedrībā izraisa divi faktori: skaisto sieviešu mazais skaitlis (attiecībā pret pārējām sievietēm, nevis attiecībā pret to ciparu, cik skaistu ir vīriešu, kuru, iespējams, ir vēl mazāk) un – galvenais - visu to sieviešu ne-eksistence, ar kurām nav iespējams nonākt nekādā kontaktā ar pagaidām zināmajiem (atklātajiem) līdzekļiem un kuras rada aplamu priekšstatu par savu eksistenci. Tā ir pirmā no lietām, kuru būtu svarīgi saprast: ja dabā atrodas kāda būtne vai priekšmets, kuram nav iespējams piekļūt ar zinātnē atzītām vai vēl tikai nākotnē atzīstamām (atklājamām) metodēm, tad ar to nav iespējams nonākt kontaktā. Un ja sieviete gaida princi baltā zirgā, tad viņa viņu gaidīs tik ilgi, kamēr viņa mainīs savu priekšstatu sistēmu. Bet kamēr tas nav noticis, tikmēr diez vai ir kā iespējams viņai piekļūt un paļauties kā uz tādu, ar kuru vīrietim ir iespējams atrast saskanīgas intereses, un kas nevienu neinteresē, ja viņa ir nepievilcīga, bet kas ir traģēdija, ja viņa ir skaista un vīrietis viņai pieķeras. Taču, ja viņai nav iespējams piekļūt, jo viņa neeksistē, tas nozīmē, ka to sieviešu, kuras eksistē, ir mazāk. Skatoties visu šādā gaismā, kļūst izskaidrojams kā tas ir iespējams, ka viena sieviete var saņemt simts uzmanības apliecinājumus uz katru nevienu, ko ir izteikusi viņa. Pat vairāk – situācija ir loģiska – ja sievietes neeksistē, tad konkurence pēc tām, kuras eksistē, ir tieši tāda, kāda tā ir patlaban un būtu dīvaini, ja tā tāda nebūtu. Ja mēs redzam pasauli šajā gaismā, viss pēkšņi sāk iegūt likumsakarīgu izskatu un tur vairs nav vietas kaut kādām mistērijām vai mītiem par kaut ko svētu tājās attiecībās, kur visam ir jābūt tieši tā un ne savādāk un kur visam ir jābūt svēti un pareizi. Tad mēs redzam, ka šajā pieprasījuma – piedāvājuma disbalansā nav nekādas mistērijas – tā visa ir cēloņsakarība. To jesķ ja sieviešu ir mazāk nekā vīriešu, tad tas nemaz nevar būt citādi, ka katra sieviete saņem vairākus uzmanības apliecinājumus uz katru nevienu, ko izsaka viņa pati. Šo uzmanības apliecinājumu īpatsvaru kāds ir no vīriešu puses var objektīvi pieņemt par indikatoru – cik ir vīriešu uz vienu sievieti. Izmēģiniet katrs jūs pats, un jūs redzēsiet, izmēģiniet paši. Ielieciet sludinājumu internetā. Zinātniski pētnieciskos nolūkos es biju ielicis sludinājumu „sieviete meklē vīrieti seksam” un es saņēmu 500 atbildes. Es nesaņēmu vairāk tāpēc, ka pastkastītei izbeidzās vieta. Tā kā pieņēmums, ka viens vīrietis spēj būt attiecībās vienlaikus ar 500 sievietēm ir pretrunā ar veselo saprātu, nedz arī būtu citi apsvērumi, kuri šo novērojumu spētu racionāli izskaidrot glaimojošā gaismā, mums ir jāsecina, ka vīriešu un sieviešu 1:1 proporcijas esamība sabiedrībā ir tīrākā ilūzija.
Tad ir jāsecina un jāsaskaņo šie apsvērumi ar acīmredzamo - vīrieši ir tie, kas konkurē, sieviete izvēlas. Tie ir loģiski apsvērumi un tur nav debatējams nekas par to no sērijas „bet man VIENREIZ bija situācija, kurā piedzīvoju pretējo”.
Un ja jau sieviete izvēlas, ja par viņu ir konkurence, tad ir vietā to salīdzināt ar preci, pēc kuras pieprasījums ir lielāks, nekā piedāvājums. Salīdzināsim to ar maiznieku, kurš cep maizes tādos laikos, kad maizes nav tik daudz, cik gribētu ēst visi. Piemēram, maiznieks cep maizi bada gados. Tas ir vienkāršs salīdzinājums un tur viss darbojas tāpat, kā tas darbojas ar sievietēm - tāpat kā maizniekam bada apstākļos nav jādomā par to, kā uzlabot maizes kvalitāti, jo visi to tāpat pirks, tāpat skaistai sievietei nav jādomā kā sevi uzlabot, jo pēc viņas būs pieprasījums tā vai citādi. Tāpat kā maiznieks maizei var uzlikt tādu cenu, kādu vien var atļauties maksāt cilvēki un kam var nebūt sakara ar maizes reālo vērtību, tāpat sieviete var par sevi prasīt tik, cik par viņu ir gatavi maksāt vīrieši, un kam var nebūt sakara ar viņas reālo vērtību. Bet te uzreiz jāsaka, ka maksu maiznieks pieņem naudā, bet ar maksu attiecībā uz sievietēm nevar saprast tikai naudu. Maksa ir tas, kas sievietei liekas vērtīgs. Tās var būt atšķirīgas kvalitātes, ko sieviete vīrietī grib redzēt. Tā var būt nauda, bet tas var būt arī jebkas cits. Patiesībā tās variācijas var būt ļoti daudz. Un ja tu gribi ieinteresēt viņas visas, tev jāmāk žonglēt ar dažādiem priekšmetiem vienlaikus, kuru vidū ir jābūt cepamajai pannai, ģitārai un datora klaviatūrai.
Un tur nav nekādas morāles. Tie ir bezkaislīgi apsvērumi, kā tas viss darbojas. Un šo apsvērumu dēļ tikpat bezkaislīgi ir arī jasaka, ka idejas par „sievieti – dievieti” „esmu tāda, uz kuru atskatās” un tml. tituli no sērijas „izredzētā” ir nekas cits kā klajš blefs, uz realitāti nepamatoti vērtējumi, pilnīgi meli. Vienīgā realitāte uz kuru šie vērtējumi pamatojas ir tāda ka bada apstākļos maiznieks var uzrakstīt uz sava kukulīša ko viņš grib un neviens i neiebildīs. Un to zin visas tās sievietes, kurām nav paveicies piedzimt tik skaistām, lai nonāktu „veikalu” labākajos plauktos. Bet ja sieviete nonāk labākajos plauktos, tad jāatceras ir tas, ka ja tu ieej veikalā, tad preces maksā naudu, un nekas lētāk nemaksā tikai tāpēc vien, ka tu tās ļoti gribi. Tā ir otra lieta kas ir jāsaprot – ir pilnīgi bezjēdzīgi izrādīt vai darīt zināmu kasierim savu izsalkumu. Viņa tev pārdosies tikai tad, ja tu ar savām kvalitātēm būsi pietiekoši vērtīgs un atbilstošs tai cenai, kuru, ņemot vērā tirgu, viņa sev būs uzstādījusi. Un ja tu to vari samaksāt, tad tam pat nav nozīmes, vai tu gribi ēst vai nē.
Tas ko es gribu teikt ir tas, ka vīrietim vajadzētu vairāk padomāt par to kā mazāk siekaloties, izteikt komplimentus vai kā citādi izrādīt savu vājumu, jo tas nav tas, kā lietas darbojas, ar to neko izdevīgu nevar panākt. Tā vietā būtu vērts vairāk padomāt par to kā pielikt klāt savām vērtībām, lai būtu iespējams nopirkt reāli eksistējošās sievietes. Protams, nonākot kontaktā ar ideāla izskata sievietēm, par kurām mēs nezinām, vai viņas eksistē vai nē, mēs varam aizmirst par šiem apsvērumiem. Tādā brīdī to saprast vīrietim var izrādīties tikpat grūti, cik grūti saprast ir sievietēm - kas tas tāds - iniciatīva. Taču ja ir kaut kas, ko mēs gribam mainīt savā dzīvē, tad mums jāmainās un tikai tad dzīve mainīsies līdzi.

Mēs, vīrieši, saprotam, ka tirgus ir tirgus, un tur kur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, tur prece maksā naudu. Mēs saprotam, ka sievietes maksā naudu. Tas, ko mēs nesaprotam, ir tas, kā panākt lielāku konkurenci šajā tirgū – kā ieplūdināt kaut daļu no pelēko pelīšu – bremžu bezpersoniskās masas, normālu sieviešu vidū, lai viņas atmet komplexus un kļūst par reālām sievietēm, kā rezultātā konkurence vīriešu vidū samazinātos un sievietes maksātu lētāk. Un šeit tas nav svarīgi debatēt - cik liela konkurence ir vai nav sieviešu vidū – kad pieprasījums būs līdzsvarā, tad arī konkurence būs līdzsvarā.

Mēs redzam propagandas poti uz ikvienas ielas stūra, (mediji, filmas, reklāmas) bet tas strādā kaut kā ļoti pamazām. Un nevajag teikt, ka tā propaganda ir ļoti tālu no dzīves realitātes. Jā, varbūt tā ir tālu no realitātes (sevišķi, piemēram, mūzikas klipi) bet vairumam sieviešu par realitāti vispār nav nekādas nojausmas. Viņas varētu iegūt kādu nojausmu nevis nākot ar uzstādījumiem par to, kas viņām liekas, kādai tikai nebūtu jābūt dzīvei, kuru viņa vēlētos dzīvot, bet reāli sākot dzīvot izmēģinot un redzot – kas reāli darbojas, un kas nē. Bet mēs redzam, ka viņām ir pašām savi priekšstati, pašām savi uzstādījumi par to, kas ir pareizs un kas ir svēts, kuru dēļ viņas rada aplamu priekšstatu par savu eksistenci. Un reti kurš vīrietis prot žonglēt ar cepamo pannu, ģitāru un datora klaviatūru. Tas nav tā vērts. Daudz reālāk ir kaut vai mēģināt būt gatavam nopirkt tās sievietes, kuras ir reālas. Un es zinu, ka reālas varētu būt visas. Daba nav mūs apdalījusi, tā ir paredzējusi līdzsvaru un katram savu mīļojamo balodīti. Kādēļ ja sabiedrībā bieži jādzird vai jārunā par problēmām attiecībās, tad iemeslus nekādi nevar novelt uz kaut kādiem apstākļiem vai citām muļķībām. Iemesli ir mūsu pašu vidū.

Author:
Jānis Drande
portālā draugiem.lv 00:48 20.01.2009